Skatīties un brīnīties, vai strādāt? Strādāsim!

Saruna ar Andri Ramoliņu. II daļa, pēc kāda laika

Kas noticis pēc Tavām pavasara aktivitātēm un brīdinājumiem radio? Kā varēja manīt presē, valsts iestādēs cilvēki nesaprata vai izlikās nesaprotam vēsti un mēģināja tulkot brīdinājumu sev ierastā (vēlamā) stilā…

Kā man zināms, Dabas aizsardzības pārvalde, neatrodot argumentus un nevēloties nedz painteresēties, nedz ko paskaidrot, sūdzējusies par mums (Stiga RM) FSC Eiropas birojam. Mēs esam brīvprātīgi pievienojušies FSC sistēmai ar saviem mežiem, un, kā sūdzības vēstulē norāda DAP, mēs “it kā veicinām mežu izciršanu un neilgtspējīgu apsaimniekošanu”. Argumentu pārvaldei nebija, bija tikai apgalvojumi. Gaidām FSC auditu, ko veiks cilvēki no FSC Eiropas biroja vai tā nozīmētie pārstāvji. Pārbaude ir tieši saistīta ar Dabas aizsardzības pārvaldi un tās sūdzību. “Nesaprotam, nevēlamies saprast, nevēlamies risināt” – sūdzamies citviet Eiropā.

Ko Tev izdevās paveikt ar aicinājumu radio?

Domāju – pietiekami! Daļa sabiedrības, kas aicinājumu dzirdēja un saprata (saprast ir ļoti svarīgi intervijas pirmā jautājuma sakarā!!!!!!!), padomāja, pārdomāja un satraucās. Tas varētu būt viens iemesls, kālab mums šodien Dabas aizsardzības pārvaldē nav vadītāja, bet ir pienākumu izpildītājs. Cik zinu, daļa sabiedrības ir “sašūmējusies”, un ne tikai mežsaimnieki vien, bet arī lauksaimnieki. Piemēram, pļavas, kas šogad atstātas atmatā, datu bāzēs tiek iekļautas dabiskajās pļavās. Pļava “atpūšas”, tā ir ražošanā, tā ir tava aramzeme! “Dabas skaitīšanas” stāsts ir ļoti labs! Tu redzi, kas notiek! Pārbaudi, apskaties, novērtē! Starp citu – Eiropas regulas mērķis, pēc kuras vadās dabas skaitītāji un ko piesauc – nav liegumi un ierobežojumi! Esmu iepazinies ar šo regulu! Pie mums notiek pretējais. Tātad – ir labs stāsts ļoti greizā un sliktā izpildījumā! Aizejiet uz Lauku atbalsta dienestu (LAD), iepazīstieties ar dokumentiem! Kolīdz zemes īpašnieks saņem vēstuli, ka viņa teritorijā atrasts vai noteikts biotops, LAD sistēmā parādās attiecīgās teritorijas statusa maiņa – “lauksaimniecībā izmantot nevar”! Tas notiek uzreiz, nebrīdinot, neiesaistot īpašnieku!

DAP, izsūtot vēstules zemju īpašniekiem, iedzīvotāji bija jābrīdina un jāinformē, ko tieši DAP gatavojas darīt! Nevis runāt par uzskaitījumu un vērtību apzināšanu vien, bet godīgi, kā valsts iestādei pieklājas, piedien un jārīkojas, jāsaka: “ja atradīsim ko vērtīgu, ierobežosim, liegsim un neko pretī nedosim!” Skaistu runu rezultātā pēc 6 vai 8, vai 15 mēnešiem īpašnieks saņem vēstuli: “jūsu īpašumā ir atrasts vērtīgs zālājs un…” Pie tam DAP nepaskaidro, ko ar šo zālāju tālāk būtu jādara…

Vai Tavas aktivitātes satraukušas vēl kādas valsts pārvaldes iestādes?

No citām valsts iestādēm nekādu “uzbrukumu” manījis neesmu. Ceru, ka uz Eiropas varas kabinetiem neceļo citas sūdzības vai ziņojumi…. Ar valsts iestādēm mums ir korekta līdzāspastāvēšana, ieskaitot Valsts vides dienestu. Kā jau pilsētā, mums ir problēmas ar lietus ūdeni, ar uzsākto jauno būvniecības projektu mēs ceram šo jautājumu atrisināt. Mūsu jaunais “stāsts” ir koku pieņemšanas laukums.

Kā zināms dažādu aktivitāšu rezultātā VARAM ir nonākusi līdz darba grupas organizēšanai kompensāciju sistēmas izveidei… Patlaban darba grupā ir iekļauti kokrūpnieki un meža īpašnieki vien, bet pārējie ir ornitologi, VARAM struktūras pārstāvoši ierēdņi. Lauksaimnieku un kūdrenieku grupā nav…

Kompensāciju jautājums ir apspriests ne reizi vien! Dīvaini – kompensācijas apspriež tā sabiedrības daļa, kam nepieder ne hektārs meža! Ne hektārs lauksaimniecības zemes! Ne kvadrātmetrs purva! “Neīpašnieki” tagad, citiem neizskaidrojami, uzskatāmi par viszaļāk domājošajiem pilsoņiem! Mēs – īpašnieki – maksājam nodokļus, mēs – būsim tie, kam “svešie” atkal uzliks kādu slogu. Dīvainākais, ko esmu manījis: uzdodot jautājumu Zemkopības ministrijā – “Lūdzu, parādiet un iepazīstiniet mani ar tiem “zaļajiem dabas draugiem”, kam pieder 20-30 ha (kaut 10 ha) zemes un kas ir labprātīgi atteikušies no savas zemes apsaimniekošanas par labu dabas aizsardzībai un dabas vērtībām! Lūdzu, es vēlos iepazīties!” Vai nu tādu nav, vai… Iepazīstināts neesmu! Ministrijas ļaudis klusē!

Uzskatu, ka visi piesauktie “dabas draugi” ir ļoti, ļoti “zaļi”, jo tas viņiem ir naudas jautājums. “Zaļā domāšana” tiek apmaksāta no Eiropas un vietējo fondu naudas, tas patlaban skaitās smalki un pareizi. Tas ir bizness! Viņi dzīvo daudz labāk nekā, piemēram, mūsu uzņēmuma darbinieki, jo viņiem (“zaļajiem”) šī nauda nav jānopelna, viņi to saņem projektu, finansējuma vai citā formā! Pie tam, radot ierobežojumus tiem, kas viņiem šo naudu nopelna! Nauda “rodas” no ražošanas, ne dīkstāves!

Ja ir atrasta nauda dabas vērtību uzskaitei un to jāveic, vienīgā institūcija, kas to varētu veikt, būtu valsts pārvaldes iestāde – vai nu Valsts meža dienests, vai citas iestādes amatpersonas, kas ar savu parakstu un amatu atbild par savu darbu un rīcību! Nekādi neatkarīgie eksperti! Patlaban dabas skaitīšanā piedalās cilvēki, kas iet, skatās, savas izpratnes ietvaros pētī, bet atbildības nav! Visiem teritoriju apsekotājiem un “skaitītājiem” ir jābūt valsts amatpersonām! Šobrīd Valsts kontrole ir panākusi principu, ka amatpersonas materiāli atbild par saviem lēmumiem. Arī mēs to vēlamies!

“Zaļā domāšana” ir bizness! Diemžēl! Uzskatu, ka Latvijā šādas lietas (darbības) ir jāsakārto! Nevar būt, ka pie mums šo darbu uzņemas un veic sabiedriskas organizācijas, kas saņem naudu par paveikto, bet atbildību nenes… Tas atstāj tiešu un negatīvu ietekmi uz īpašnieku un valsts ekonomiku – uz trešajām personām. Nav svarīgi, vai ierobežojums ir Latvijas valsts mežos, Rīgas mežos, zviedru kompānijas mežos vai vietējā iedzīvotāja mežā: tas ir meža nogabals, kas tiek izņemts no valsts ekonomiskās aprites. Ir aprēķināts, ka ik hektārs zemes mūsu tautsaimniecībā ir 70 000 eiro vērts. Vai mēs esam tik bagāti?

Uzskatu, ka mežu izmantošanu Latvijā varētu palielināt vēl par 35%! Neskatāmies šauri! Mežu nocērt. Stādaudzētavās audzē stādus, mežus kopj, stāda, jaunaudzes kopj, uzrauga. Iegūtās koksnes apjoms ir pietiekams, lai mēs varētu būvēt pārstrādes rūpnīcas. Izejvielu bāze būs stabila. Un tad mēs varēsim teikt: Latvijā ir stabila pārstrādes rūpniecība, mums ir darbs un labas algas! Un – mums ir atjaunojamais dabas resurss!!!! Mēs vietā un nevietā piesaucam skandināvus, daudzviet esam līdzīgi, daudzviet viņi mums ir tālu priekšā. Zviedri saprot, ka mežā pūstošais koks rada CO2! Viņi vecos, pūstošos kokus no mežiem izvāc! Koku izmanto racionāli! Dāņi, kuru valstī mežu ir maz, būvē lielu šķeldas katlumāju. Dāņu plānos ir panākt koksnes izmantošanu būvniecībā līdz 40%. Mums Latvijā tā nebūtu problēma – materiāls aug tepat! Zinātniekiem un arhitektiem darba pietiktu – strādāt un strādāt! Mēs dzīvojam izšķērdīgi!

Ja skatāmies pirmskara Latviju. Meža platības bija ap 27%, lauksaimniecības platības palielinājās… Mežus cirta, bija redzams lauksaimniecības uzplaukums! Šodien mums ir 52% meža un tā platības turpina pieaugt! Mums faktiski nav plantāciju – esmu tās redzējis Čīlē un Brazīlijā. Tas ir cits stāsts!

Satraukums par okeānu piesārņotību. Ar ko ir piesārņoti okeāni? Ar plastmasas atkritumiem! Satraukums par upēm Latvijā? Ar ko pilnas mūsu nelielās upes? Ar kritušiem kokiem! Pūšanas procesos izdalās CO2, upēs zivis šad tad smok, bet, kas raksturīgs Latvijas upēm? Aizsargjoslas! Absurdi… Tīrīt nevari! Laikam kaut kas pēdējos gados noticis ļaužu prātos, upes tiek atkal tīrītas. Nereti riskējot ar soda naudām… Bet! Vai ir svarīgi naudu ieguldīt tīrīšanā (seku novēršanā), vai labāk to būtu ieguldīt cēloņu likvidēšanā? Iztīrām upmalas, un problēma lielākoties taps atrisināta! Jāpārskata aizsargjoslu noteikumi! Mums “mehāniski” aizsardzība paredzēta visur!

Atgriežoties pie zaļuma – mēs varam būt zaļi, bet mēs varam savu valsti – Latviju veidot par attīstītu valsti! Mēs varam ražot ne plastmasas, bet koka krēslus! Ja koka krēslu, piemēram, izmetīsi (arī tā gadās), tas sadalīsies. Plastmasas? Vai un cik simtgadēs? Latvijā lēmēji diemžēl neredz ainavu kopumā!

Pateicoties Lielajai talkai, domāju, tie bērni un jaunieši, kas piedalās un palīdz teritorijas sakopt, paši nemēslos, mežos un grāvjos pudeles vai maisiņus nemetīs. Agrāk, diemžēl, bija “normāli” pa auto logu izmest jebko, tagad tas notiek arvien retāk un retāk! Sabiedrība ir mainījusies! Bet mēs nevaram dzīvot pļavā, lasīt pienenes un magones, smaidīt tauriņam un klausīties cīruli, un dziedāt tautasdziesmas vien! Ja Latvijā nebūs rūpniecības un darba, ļaudis brauks prom! Mēs nevaram ražot no tā, kā mums nav! Mūsu izraktenis un resurss ir zeme!

Šepat Kuldīgā. Kādas ražotnes darbojas? Kokrūpniecības! 70% ražošanas – kokrūpniecība, 20% – lauksaimniecība, pārējais – pārtikas, mājražotāji un citi. Pilsēta vai novads nevar turēties uz mājražotājiem un restorāniem (kas noteikti ir vajadzīgi!!!!) – vajag nopietnāku ražošanu! Cepuri nost Kuldīgas novada domes priekšā, kas cenšas pilsētu attīstīt tūrisma virzienā – pilsētā ir daudz vietu, kur paēst, bet pilsētā trūkst dzīvojamās platības! Pēdējos 30 gados nav uzbūvēta neviena daudzdzīvokļu māja! Iedzīvotāji noveco, jaunajiem vietas nav! Mums vajag nodrošināt pilnu dzīves ciklu – vietu gan jaunajiem, gan vecajiem!

Pagājušā gada laikā esmu saņēmis sešus piedāvājumus uzņēmumu pārdot! Vai noraudzīsimies, ka Kuldīgā strādās uzbeki, ķīnieši vai austrieši? Varam pārdot… Somiem, austriešiem, vāciešiem, krieviem, ķīniešiem – no šīm valstīm saņēmu piedāvājumus. Vai mēs varam būt saimnieki savā zemē? Varam! Kad ienāks liela Ķīnas kompānija un piespiedīs valdību… Ārzemju investors ir kā “svētā govs”, ko aiztikt nedrīkst… Patlaban tas esmu es, latvietis, ko var pērt un ik pa brīdim uzšaut ar “valstisku pātagu”… Vietējais investors, pašu kapitāls, kas lēnām daudzos gados piesaistījis resursus, nav nekas… Neaizmirstam, ka mums vairs nav vietējo banku! Mums ir jāpārliecina ārzemju baņķieris, ka esam “pareizie puikas”, kam to naudu dot! Vietējiem, diemžēl, ir daudz grūtāk piesaistīt kapitālu nekā ārzemniekiem, un mums tas kapitāls maksā dārgāk!

Pirmā intervija ar Andri Ramoliņu lasāma: https://www.zemeunvalsts.lv/vai-dzivojam-briva-valsti-uznemeja-sajutas
Aicinājums būt piesardzīgiem, saņemot DAP vēstules, dzirdams: 
https://www.zemeunvalsts.lv/uzmanibu-esiet-piesardzigi-19.08.2019 Dalīties Facebook

Avots: www.zemeunvalsts.lv

Leave a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *