Mārtiņš Līdums: „Mežam no tā ne silts, ne auksts. Tas ir tautsaimniecības jautājums”

Sabiedrībā norit plaši strīdi ap Zemkopības ministrijas izstrādātajiem jaunajiem koku ciršanas noteikumiem, kas turpmāk ļautu mežkopjiem cirst tievākus kokus. Kamēr mežinieki par gaidāmajām izmaiņām priecājas, radikālie vides aizstāvji uzskata, ka nu mežam grasās pasludināt teju vai nāves spriedumu. Jauns.lv jautāja, ko par visu to domā meža pētnieks – Mežzinātnes institūta „Silava” un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums.

Līdums Jauns.lv teica: „Uzskatu, ka no šiem grozījumiem mežam kā ekosistēmai, kā apsaimniekošanas vienībai ir ne silts, ne auksts.

Meža īpašniekam jaunie grozījumi ļaus domāt un pieņemt lēmumus plašākā laukumā. Domāju, ka meža īpašnieks arī šobrīd var diezgan normāli saimniekot, un ne jau galvenās cirtes vecums vai koku caurmērs (diametrs) ir tas, kas viņam uzliek galvenos ierobežojumus. Vairāk tās ir tieši dabas aizsardzības prasības, kuras varbūt ne vienmēr ir saskaņotas ar aizsargājamā objekta režīmu. Tā kā tas ir tīti politisks lēmums, no kā ir atkarīga Latvijas konkurētspēja plašākā – ārpus Latvijas mērogā, mūsu reģionā. Tas ir tautsaimniecības attīstības jautājums. Ja politiķi nolemj, ka Latvijai nevajag attīstīt tautsaimniecību šajā virzienā, tad viņi var lemt, ka tas nerullē. Savukārt, ja ir tālāks un lielāks redzējums, ka meža nozarei jākonkurē, saistībā ar to, kā tas ir mūsu reģionā, Ziemeļvalstīs, nu tad tas būtu jādara – grozījumi jāpieņem.

Salīdzinot ar Latvijas kaimiņvalstīm, mūsu konkurētspēja šajā jomā izskatās diezgan čābīgi. Tas ir kļūdaini un nepareizi, ka publiskajā telpā šis jautājums tiek vazāts kā dzīvības vai nāves spriedums: no vienas puses mežam, bet no otras puses – meža nozarei vai meža īpašniekam. Es te neredzu nekādu saistību – tas tikai un vienīgi ir tautsaimniecības virziens, un punkts!”

– Jūs teicāt, ka mežam no jaunajiem noteikumiem nebūs ne silts, ne auksts. Vai tas nozīmē, ka mums šo noteikumu kontekstā par mežu nākotni un saglabāšanu nav jāsatraucas?

– Kā ekosistēmai, noteikti nē. Tā ietekme būs tāda, ka tajās vietās, kur ir iespējams viegli un  mērķtiecīgi audzēt mežu, lai izaugtu tas smukais, taisnais baļķis, tajās vietās, kur var labi piebraukt un ir kvalitatīvi augsnes apstākļi, kur ir viegli iestādīt jaunu mežu – to aizsargāt, kopt un pēc tam novākt ražu, mežistrāde būs intensīvāka.

Savukārt nevienam nebūs interese lauzt tehniku melnalkšņu staignājos vai kaut kur piektās bonitātes (sliktākas kvalitātes) bērzu audzēs, kur koku caurmēra (resnuma) pieaugums ir nulle, komats milimetri gadā resnumā.

Ja tā varētu teikt, izveidosies klēts, kurā varēsim ražu novākt ātrāk. Līdz ar to izlīdzinātos ietekme uz videi vērtīgām teritorijām, jo staignāji no dabas viedokļa ekologiem ir interesantākas nekā tāds parkveida priežu mežs.

Parasti saku, ka mežs Latvijā ir agresīva ekosistēma un, ja mēs neko nedarīsim, tad mežs ienāks mūsu pagalmā, jo mēs taču redzam kā aizaug padomju laika kolhozu lauksaimniecības zeme. Latvijā mežs būs un tam nav apdraudējuma kā tuksnešos erozija vai lietus mežos, kuros ienāk sekundārie džungļi, kas neļauj augt pamatsugām. Mums tāda apdraudējuma nav!

Līdz ar to tas, vai mežs būs apsaimniekota ekosistēma, vai tā būs dabiskiem apstākļiem pietuvināta, ir atkal politiķu jautājums.

* * *

Jauns.lv jau rakstīja, ka Zemkopības ministrija ir izstrādājusi grozījumus noteikumos par koku ciršanu mežā ministrija. Pašlaik atkarībā no bonitātes grupas (meža audzes produktivitātes rādītāja) priedi drīkst cirst ar caurmēru no 27 līdz 39 centimetriem. Grozījumos paredzēts to vienādot līdz 30 centimetriem, eglei uz 26 centimetriem, bet bērzam – uz 25 centimetriem. Faktiski tas radītu iespējas izstrādāt lielākās platībās arī jaunākus mežus. No meža nozares puses šai idejai ir vienots atbalsts, un tikpat vienota ir arī pretestība no vides organizācijām. Vienlaikus jāuzsver, ka jaunie noteikumi arī paredz striktākus noteikumus obligātā meža atjaunošanā/jaunu audžu stādīšanā. Tāpat paredzēts, ka jaunie ciršanas noteikumi neattieksies uz valsts mežiem, jo tajos mežistrādi regulē citi normatīvie akti.

Avots: jauns.lv

Leave a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *